Mūsu piedāvātos Apgrieztās Osmozes filtrus skatīt augšpusē

OSMOZE UN REVERSĀ OSMOZE

Reversās osmozes procesu ūdens attīrīšani izmanto jau kopš 60-to gadu sākuma. Vispirms to izmantoja jūras ūdens attīrīšanai, taču šodien pēc šī principa pasaulē diennaktī iegūst simtiem tūkstošu tonnu dzeramā ūdens. Reversās osmozes tehnoloģijas pilnveidošanās ļāva to izmantot arī mājas apstākļos. Patlaban pasaulē uzstādītas tūkstošiem šādu sistēmu. Reversās osmozes procesā iegūtajam ūdenim ir unikāla tīrības pakāpe.

Metodes pamatā ir dzīvo organismu vielu apmaiņa. Pateicoties osmozei, katrā dzīvā šūnā nokļūst barības vielas un izdalās šlakvielas. Osmozi novēro gadījumos, kad divus dažādas koncentrācijas sālsūdeņus atdala ar vienvirziena membrānu. Tā neaiztur noteikta izmēra molekulas un jonus, bet kalpo kā barjera vielām ar lielāku molekulu izmēru. Šādā veidā membrānai cauri izkļūst ūdens molekulas, bet sāls šķīduma molekulas tiek aizturētas. Ja membrānas abās pusēs atrodas dažādas koncentrācijas sāli saturoši šķīdumi, tad ūdens molekulas pārvietosies caur membrānu no vājākas koncentrācijas šķīduma uz koncentrētāko. Tas spēcīgākas koncentrācijas šķīdumā paaugstinās šķidruma līmeni. Osmozes procesā ūdens pārvietošanās caur membrānu novēro pat tādos gadījumos, kad abi šķīdumi atrodas vienāda iekšējā spiediena ietekmē. Divu dažādas koncentrācijas šķīdumu augstuma līmeņa starpība ir proporcionāla spēkam, kura ietekmē ūdens izkļūst cauri membrānai. Šo spēku sauc par osmotisko spiedienu.

Gadījumos, kad uz augstākas koncentrācijas šķīdumu iedarbojas iekšējais spiediens, kas lielāks par osmatisko, ūdens molekulas virzās cauri vienvirziena membrānai pretējā (reversā) virzienā — no lielākas uz mazākas koncentrācijas šķīdumu. Šo procesu sauc par reverso osmozi. Pēc šī principa arī darbojas visas reversās osmozes membrānas. Šajā procesā ūdens un tajā izšķīdušās vielas sadalās līdz molekulu līmenim. Proti, vienā membrānas pusē sakrājas gandrīz ideālas tīrības ūdens, bet visi piesārņojumi paliek membrānas otrā pusē. Šādā veidā reversā osmoze nodrošina daudz lielāku attīrīšanas pakāpi nekā vairums tradicionālo filtrācijas metožu, kuru princips galvenokārt balstās uz mehānisko daļiņu attīrīšanu un dažu vielu absorbēšanu ar aktīvās ogles palīdzību. Reversās osmozes saimnieciskas nozīmes sistēmās ieplūstošā ūdens spiediens uz membrānu atbilst spiedienam ūdensvadā. Gadījumā, ja spiediens paaugstinās, tad paaugstinās arī ūdens plūsma caur membrānu. Praksē pierādījies, ka membrāna pilnībā neaiztur ūdenī izšķīdušās vielas. Tās, lai gan ļoti niecīgos daudzumos, taču nereti spēj izkļūt cauri membrānai. Tāpēc attīrītais ūdens tomēr satur nenozīmīga daudzuma izšķīdušo vielu. Jāpiebilst, jo augstākam ūdens spiedienam pakļauta membrāna, jo vairāk tīra un labas kvalitātes ūdens iespējams iegūt.

No kā aizsērē un pārstāj darboties vienvirziena membrāna? Ūdens attīrīšanas procesā no ieplūdes puse paaugstinās sāļu koncentrācija. Lai to novērstu, blakus membrānai ierīko piespiedu ūdens plūsmu, kas noskalo sārņus drenāžā.

Izšķir vairākus faktorus, kuri ietekmē reversās osmozes procesa efektivitāti attiecībā uz dažādiem piejaukumiem un izšķīdušām vielām. Tie ir: spiediens, temperatūra, pH līmenis, membrānas izgatavošanas materiāls un pieplūstošā ūdens ķīmiskais sastāvs.

Neorganiskās vielas ļoti labi atdalās ar reversās osmozes membrānas palīdzību. Atkarībā no izmantojamās membrānas tipa neorganisko vielu attīrīšanas pakāpe sasniedz 85-98%. Taču reversās osmozes membrāna iznīcina arī organiskā vielas. Turklāt organiskās vielas, kuru molekulmasa ir lielāka par 300 tiek iznīcinātas pilnībā, bet ar mazāku — nelielos daudzumos var izkļūt cauri membrānai. Vīrusu un baktēriju lielais izmērs gandrīz pilnībā liedz tiem izkļūšanu cauri membrānai. Taču membrāna laiž cauri ūdenī izšķīdušu skābekli un citas gāzes, kas nosaka tā garšas kvalitāti. Visa šī procesa ietekmē iespējams iegūt tik nevainojami tīru ūdeni, ka to pat nav nepieciešams vārīt.